Skip to content →

Sociālie pakalpojumi

Bieži vien cilvēki, nezina, ka pēc palīdzības var vērsties sociālajā dienestā, ja vien paši netiek galā ar saviem darbiem. Tas attiecas uz veciem cilvēkiem, cilvēkiem, kuriem ir veselības vai funkcionālie traucējumi, kā arī gados jauni cilvēki ratiņkrēslā. Bieži vien, cilvēki nezina arī to, tieši ar kādu darbu veikšanu, sociālais dienests var palīdzēt.

Tieši tāpat, cilvēki nezina arī to, ka par saņemtajiem pakalpojumiem, ir jāmaksā. Bet, ja cilvēks, kuram tika sniegti pakalpojumi, nevar izdarīt to pats, tad to viņa vietā var darīt bērni vai mazbērni. Bet, ja arī viņiem nav pietiekamu līdzekļu, tad visus izdevumus sedz pašvaldība. Pašvaldības spēkos ir noteikt samaksas nosacījumus, piemēram, pienākumu apjomu, no kura cilvēkam jāsāk veikt līdzmaksājums. Visām trūcīgajām personām šie pakalpojumi ir bez maksas. Dienas aprūpes centros, par bērnu uzturēšanos tajos, naudu parasti neņem, tāpēc, ka visticamāk, bērni uz tādiem nemaz netiktu vesti, ja ģimenēm par to vēl būtu jāmaksā kāda konkrēta naudas summa.

Kādus sociālos pakalpojumus sevī ietver aprūpe mājās?
Pirmām kārtām, tā ir personiskā aprūpe. Sociālais darbinieks palīdzēs tiem cilvēkiem, kuri paši nav spējīgi nodrošināt personiskās higiēnas prasības, kuri paši nav spējīgi apģērbties un noģērbties, izkļūt no gultas, sagatavot sev ēdamo, izsaukt ārstus vai dodies pie ārstiem vizītē uz poliklīniku, apmeklēs tos slimnīcā, palīdzēs sakārtot māju, atnest malku, ienest ūdeni, aiziet uz veikalu pēc produktiem un visām nepieciešamajām precēm, uz aptieku pēc zālēm, palīdzēs izmazgāt veļu, izkurināt telpas, iznest sadzīves atkritumus, u. c. Persona, bez maksas, var saņemt visus minimālās nepieciešamības aprūpes pakalpojumus. Bet, pastāv arī papildus pakalpojumi par papildus samaksu. Piemēram, ja personai ir jānokārto kādi specifiski dokumenti, to var izdarīt sociālais darbinieks, bet par to vajadzēs veikt papildus samaksu. Pie papildus pakalpojumiem pieder arī sniega tīrīšana, lapu grābšana, pagalma apkopšana, dārza ravēšana un mājdzīvnieka aprūpēšana. Šie pakalpojumi, tiek uzskatīti par papildus pakalpojumiem tāpēc, ka tie nav dzīvībai nepieciešami, bet, ja klients vēlas un viņam tas ir ļoti svarīgi, tad viņam neviens neliedz saņemt šos pakalpojumus par papildus samaksu. Tikai vajag atcerēties, lai tos varētu saņemt, ir jānoslēdz vienošanās un jāuzzina, vai tie ir paredzēti attiecīgās pašvaldības noteikumus.

Katrai pašvaldībai ir tiesības noteikt savas izmaksas, tāpēc, ka Latvijā nav vienotu cenu sistēmas, kuru varētu pielietot par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Latvijas lielākajās pilsētās šos pakalpojumus sniedz arī organizācijas, tāpēc cena tiem ir izveidojusies pateicoties atklātajiem konkursiem. Samaksa par papildus pakalpojumiem tiek rēķināta nevis pēc pakalpojuma veida, bet gan pēc nostrādātajām stundām.

Bieži vien, turīgākie klienti paši sarunā cilvēkus, kuri viņiem palīdzēs un sociālo dienestu nemaz neiesaista savu problēmu risināšanā. Bet, jums ir jāzina, ka pašvaldības pienākums ir sniegt palīdzību pilnīgi visiem iedzīvotājiem, kuriem tā ir nepieciešama.