Skip to content →

Sociālā palīdzība

Visu laiku, augošie komunālie maksājumi, kā arī pastāvīga cenu palielināšanās, ikdienā nepieciešamajiem pārtikas produktiem, daudzus, Latvijas iedzīvotājus ir atstājusi aiz nabadzības robežas. Bet, ar nožēlu nākas atzīt, ka daudzi cilvēki, kuriem pienākas sociālā palīdzība, pēc tās nemaz neierodas. Nav izslēgs, ka cilvēki pat nezina, ka viņiem tāda pienākas vai arī uzskata, ka viņi nepieder pie kādas konkrētas kategorijas, kuriem pienākas palīdzība un tāpēc, pēc tās neierodas. Kāda tad sociālā palīdzība ir pieejama mūsu valstī un kam tā pienākas.

Sāksim jau ar to, ka katra vietējā pašvaldība individuāli pieņem noteikumus, pēc kuriem nosaka to cilvēku loku, kuriem ir tiesības saņemt sociālo palīdzību. Viens no galvenajiem kritērijiem – ienākumu daudzums. Pirmām kārtām, tas ir garantētais minimālais ienākums, ko nosaka likums un tas nav visiem vienāds, piemēram, tas būs pavisam atšķirīgs pensionāram, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu un vientuļajai mātei vai tēvam, kurš viens pats audzina bērnu līdz 20 gadu vecumam. Ja jūs, saņemat mazākas naudas summas, par likumā norādītajām, tad varat vērsties rajona sociālajā dienestā, lai saņemtu pabalstu garantētos minimālos ienākumus.

Tieši to pašu varam teikt arī par mājokļa pabalstu, lai to saņemtu, jūsu ienākumiem ir jābūt mazākiem par garantēto minimumu. Laikam nav grūti uzminēt, ka šobrīd, šis sociālās palīdzības veids ir visvairāk pieprasīts. Palīdzības lūdzējiem vajag atcerēties, ka ieņēmumu uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt norādīto summu un ja pēc komunālo maksājumu veikšanas, cilvēkam paliek mazāk līdzekļu par garantēto minimālo ienākumu, kurš ir paredzēts viņa kategorijā, tad starpību var segt Rīgas Dome, ja runa iet konkrēti par Rīgu. Nauda tiek pārskaitīta pamatojoties uz trīspusēju līgumu, namu pārvaldes vai mājas īpašnieka kontā. Tiek paredzēta arī vienreizējs pabalsts, ja cilvēks maina dzīves vietu, pamatojoties uz domes komisijas lēmumu, par pārcelšanos uz citām īrētām telpām. Runa, tagad iet konkrēti par sociālo palīdzību, kura tiek piedāvāta Rīgas iedzīvotajiem.

Cilvēkiem, var būt arī dažādi papildus ienākumi, piemēram, Krievijas pensija, tāpēc sociālo dienestu darbinieki skatās, vai pretendentam uz pabalstu nav uzkrājumu kredītiestādēs, vai nav vērtspapīru, vai nav parādsaistību, īpašumu, kurus var izmantot lai saņemtu ienākumus. Starp citu, normas par izmantojamās dzīvojamās platības metrāžu ir atceltas. Tieši tāpat neviens neskatīsies, cik jums ir televizoru, ledusskapju un kādam zīmolam tie pieder. Tieši tāpat nav nekādas nozīmes arī tam, vai jūsu dzīvoklis ir privatizēts vai nav. Bet, sociālais inspektors, obligāti apmeklēs pretendentu uz pabalstu un sastādīs speciālu aktu. Tieši tāpat, sociālais darbinieks vēros arī to, vai jūsu mājās ir jau parādījušies lielāki ienākumi un uzlabojušies dzīves apstākļi. Tieši tāpat ir nepieciešams, savu deklarēt savu dzīves vietu un dzīvot deklarētajā adresē.

Latvijas pašvaldības rūpējas arī par tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar pārvietošanās spējām. Pirmām kārtām, tie ir cilvēki, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Atsevišķi ir izdalīti tie cilvēki, kuriem ir aknu nepietiekamība.

Daudzās pašvaldībās, vecāki saņem konkrētu naudas summu, lai iegādātos bērniem mācību grāmatas jaunajam mācību gadam.

Te mēs minējām ļoti niecīgu, sociālās palīdzības daļu. Patiesībā, sociālās palīdzības klāsts ir daudz, daudz lielāks.
Uzzināt, kur atrodas jūsu sociālās palīdzības nodaļa, kā arī saņemt nepieciešamo informāciju, jūs varat Rīgas Domē, pa bezmaksas tālruni – 80005055.