Skip to content →

Sociālā aprūpe mājās

Dzīvē, katram no mums var izveidoties tādas situācijas, kurās var būt nepieciešama citu cilvēku palīdzība. Nav nozīmes, vai palīdzība būs jālūdz kādam no radiniekiem, paziņām, kaimiņiem vai valsts iestādēm. Ja cilvēks nevar pats par sevi ikdienā parūpēties, vai nu slimības vai nu cienījamo gadu dēļ, viņam pienākas palīdzība.

Latvijā, katru gadu, saņem pašvaldības nodrošināto sociālo aprūpi mājās vairāki tūkstoši iedzīvotāju.

Likums nosaka, ka cilvēki, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt ir tiesīgi saņemt pakalpojumus mājās pamatvajadzību apmierināšanai, citiem vārdiem sakot aprūpi mājās. Šo pakalpojumu nodrošina katras pašvaldības sociālais dienests. Pēc likuma, uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem ir jābūt vismaz vienam sociālā dara speciālistam.

Lai varētu šo pakalpojumu saņemt vajag noformēt dokumentus. Lai to izdarītu, cilvēkam, kuram ir radusies tāda nepieciešamība ir jādodas uz sociālo dienestu, kurš atrodas viņa dzīvesvietā un jāuzraksta iesniegums. Iesniegumā, viņam vajag izklāstīt, kāpēc tāda nepieciešamība ir radusies. Cilvēks var izteikt priekšlikumus un izklāstīt, kāda pēc viņa domām, palīdzība viņam būtu vajadzīga. Pēc iesnieguma uzrakstīšanas, sociālais darbinieks izvērtēs situāciju t. i. ar kādiem darbiem viņš pats, vecuma vai invaliditātes dēļ, nav spējīgs tikt galā, bet ar kādiem darbiņiem, tomēr varētu pats tikt galā. Tad abas puses, sociālais darbinieks un palīdzības lūdzējs, vienojas par to, kādu palīdzību var piedāvāt sociālais dienests un vai palīdzības lūdzējam tas ir pieņemams.

Katrā pašvaldība ir pieejams savs pakalpojumu klāsts, tas ir tāpēc, ka katrai pašvaldībai ir dažādi resursi. Piemēram, vienā pašvaldībā varēs saņemt tikai pašus nepieciešamos pakalpojumus, bet citā pašvaldībā būs pieejams pat aprūpes centrs vai krīzes centrs. Daudzas pašvaldības, kurās nav attiecīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju, pērk šos pakalpojumus no citām pašvaldībām.

Ir cilvēki, kuri paši saviem spēkiem nevar aizkļūt līdz sociālajam dienestam, tad, par pakalpojuma nepieciešamību var ziņot kāda cita persona, piemēram, radinieki, kaimiņi, u. t. šie cilvēki var paziņot, bet tālāk nekas nerisināsies, kamēr cilvēks nebūs uzrakstījis iesniegumu. Jo, diemžēl, dzīvē gadās arī tādas situācijas, kad kaimiņi labu gribēdami paziņo par cilvēku, kuram ir vajadzīga palīdzība, bet cilvēks pats, nav gatavs sadarboties ar sociālo dienestu, viņš nav spējīgs pieņemt palīdzību no citiem, uzskata to par apkaunojošu.

Kuriem cilvēkiem tad pienākas palīdzība un par kuriem, tad nepieciešamības gadījumā var ziņot sociālajam dienestam?
Mājas aprūpe pienākas veciem cilvēkiem, kuriem gadu nasta vairs neļauj pienācīgi par sevi parūpēties vai arī cilvēkiem ar invaliditāti, kuri kādu veselības traucējumu vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar paši apmierināt savas pamatvajadzības. Ja vecāki, paši saviem spēkiem netiek gala ar bērna invalīda apkopšanu, tad viņi arī var saņemt aprūpi mājās. Aprūpē mājās nepienākas tikai veciem cilvēkiem, to var saņemt arī gados jauni cilvēki ratiņkrēslā, kuri paši netiek galā ar kādiem konkrētiem darbiem. Ir labi, ja cilvēkiem var palīdzēt kāds no tuviniekiem, jo kontaktus, daudzi, labprātāk veido ar pazīstamiem cilvēkiem, kaut gan ir arī pretēji gadījumi, bet ja tādas iespējas nav, tad ir jālūdz palīdzība sociālajā dienestā.