Skip to content →

bernutalrunis.lv Posts

Palīdzība maznodrošinātajiem Rīgā

Sākot ar 2017. gadu, Rīgas dome piedāvā 15 veidu pabalstus. Tie ir gan vienreizējie pabalsti, gan ikmēneša pabalsti, gan arī pabalsti, kuri tiek izmaksāti sarežģītās dzīves situācijās. jāsaka, ka palīdzību, tai skaitā arī pabalstus, būs iespēja saņemt tikai tiem rīdziniekiem, kuri savu dzīvesvietu ir deklarējuši Rīgā un līdz palīdzības lūgšanas brīdim, tai ir jābūt ne mazākai par 12 mēnešiem. Katrs iesniegums tiek izskatīts atbilstošiem likumiem un normatīviem.

Kopš 2017. gada bērnudārzos ir ieviesta bezmaksas ēdināšana. Tas nozīmē, ka no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, bērniem tiek apmaksātas gan brokastis, gan pusdienas, gan launags, ja viņus var pieskaitīt vienai no šim kategorijām:

  • Ģimene, kurā aug bērns atbilst trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes statusam saskaņā Rīgas Sociālā dienesta lēmumu.
  • Ģimenē aug vairāk nekā trīs bērni, to skaitā arī aizbildnībā esošie vai audžuģimenē ievietotie, kuri mācās un ar vienu vecāku vai likumisko pārstāvi ir deklarēti Rīgas pilsētas teritorijā.

Rīgā, savas durvis ir vēris pēc skaita vienpadsmitais, sociālā dienesta centrs “Daugava”. Šajā centrā strādā daudz speciālistu un viņu galvenais uzdevums ir sniegt apmeklētājiem, pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu. Tāpēc, centra “Daugava” apmeklētājiem ir iespēja uz vietas noformēt lūgumu par sociālo palīdzību, saņemt izziņu par ienākumu līmeni un pabalstiem, saņemt pakalpojumus un konsultācijas. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka klientiem ne vienmēr pietiek resursu risināt to pašu spēkiem.

Centrā “Daugava” strādā 30 sociālās palīdzības darbinieki, kuri ir spējīgi sniegt kvalitatīvus pakalpojumus dzīves grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Centrā klientus sagaida ērtas uzgaidāmās telpas, stūrītis bērniem, labiekārtotas konsultāciju telpas, bet darbiniekus – labiekārtotas darba vietas.

Ja jūs vēlaties iegūt precīzāku informāciju par centru vai par sniegtajiem pakalpojumiem, tad zvaniet uz informatīvo tālruni – 67181437.

Grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, ir iespēja saņemt arī 15 pabalstu veidus.

Vienreizējie pabalsti
Priecē tas, ka pabalstus var saņemt ne tikai tad, kad ir bēdas un nelaime, bet arī tad, kad ģimeni ir piemeklējis liels prieks – bērniņa piedzimšana, vai arī kāds no radiniekiem ir sagaidījis savu 100 gadu jubileju. Jubilārs šo pabalstu var saņemt tikai savā 100, bet arī savā 101, 102 jubilejā, u. t.t.

Bet, ar nožēlu ir jāatzīmē, ka lielāka daļa pabalstu tomēr ir paredzēta cilvēkiem, kurus ir piemeklējusi nelaime. Ar visu nepieciešamo informāciju, šajā sakarā jūs varat iepazīties Rīgas Sociālajā dienestā.

Vēl rīdzinieki var saņemt šādus pabalstus:

  • Garantētā minimāla ienākuma pabalstu
  • Dzīvokļa pabalstu
  • Pabalstu izglītības ieguves atbalstam
  • Pabalstu veselības aprūpei
  • Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem ar pārvietošanās grūtībām.

Citus pabalstus:

  • Maznodrošināto vai trūcīgo ģimeņu bērni – bezmaksas pusdienas, ar nosacījumu, ka ir deklarētu Rīgā
  • Pabalsts aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā
  • Pabalsts politiski represētajām personām
  • Pabalsts audžuģimenēm
  • Pabalsts aizbildnim par otro un katru nākamo bērnu.

Lai uzzinātu visu nepieciešamo informāciju par pabalstiem, vērsieties Rīgas Domes Labklājības Departamentā vai zvaniet pa bezmaksas tālruni 80005055.

Kur pavadīsim vecumdienas

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 80 ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centri. Tās ir paredzētas pensijas vecuma cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir I un II grupas invaliditāte, bet kura nav saistīta ar garīga rakstura traucējumiem.

Par uzturēšanos un pakalpojumiem centrā maksā klienti un viņu apgādnieki, ja viņiem nepietiek līdzekļu, tad trūkstošo summu, piemaksā no pašvaldības budžeta.

Cilvēkam ir tiesības, pašam izvēlēties sociālās aprūpes iestādi, tajā gadījumā, ja viņš ir gatavs maksāt par pakalpojumu arī nākotnē. Sociālās aprūpes iestādi, tādā gadījumā, var izvēlēties gan pilsētā, gan laukos, tieši tāpat var izvēlēties piedāvātos pakalpojumus un personālu, ir iespēja izvēlēties vienvietīgu, divvietīgu, u. tml. istabiņu. Tātad, ja cilvēks ir nolēmis doties uz sociālās aprūpes centru un ir gatavs maksāt par uzturēšanos tajā, kā arī par visiem pakalpojumiem, nepieciešamo informāciju, par pakalpojuma sniedzējiem, kā arī par aprūpes centriem, var sameklēt Labklājības ministrijas mājas lapā.

Latvijā, pieejamie sociālās aprūpes pakalpojumi, šobrīd atšķiras, piemēram no daudzveidīgajiem piedāvājumiem ASV. Bet situācija ar katru gadu uzlabojas un tāpēc, nav nekāds brīnums, ka arī pie mums, maksātspējīgie klienti, ar laiku varēs baudīt kaut ko līdzīgu.

ASV, šādos pakalpojumu centros, katram klientam ir savs ārsts, medmāsa, kosmetologs, masieris, utt. Atrasties tādā, veco ļaužu mītnē, ir nevis apkaunojoši, bet prestiži, iespēju, savas vecumdienas pavadīt tādā pansionātā, izvēlētos daudzi Amerikas pensionāri, ja vien varētu to materiāli atļauties. Turklāt, atrodoties tādā pansionātā tu nekļūsti par nastu bērniem un bērni arī ir apmierināti, tāpēc, ka zina, ka viņu vecāki atrodas labā vietā, kur par viņiem rūpējas un viņus pieskata.

Runājot par darbu Latvijā, ir jāmin, ka pie mums, sociālās aprūpes centru darbā, ļoti pietrūkst sasaistes ar veselības aprūpes sistēmu. Vēl viens trūkums, aprūpes centros ir ļoti liela kadru mainība, kuru ir ļoti viegli izskaidrot – katastrofāli zems atalgojums. Darbiniekiem bieži vien ir “izdegšanas” sindroms, rezultātā, viņiem vai nu ir jāaiziet no darba vai nu jāārstējas pašiem. Kā vēl vienu trūkumu varam minēt nepietiekamo komunikāciju un saskarsmi ar klienta radiniekiem.

Taču viss nav tik bezcerīgi, kā liekas pirmajā acumirklī. Latvijas, sociālas aprūpes centriem, ir arī pozitīva pieredze, veco ļaužu aprūpē.

Ciemojoties vienā no Latvijas diennakts aprūpes centriem Pāvilostā, uzzinājām, ka cilvēki šeit jūtas labi un droši, viņi apzinās, ka blakus viņiem vienmēr atrodas cilvēki, kuri labi pārzina savu darbu un grūtos brīžos vienmēr būs spējīgi palīdzēt, tāpēc satraukumam, šeit, nav pamata.

Tie cilvēki, kuri jūtas labi, var doties pastaigās, kuri tik ļoti labi nejūtas, svaigo gaisu var elpot sēžot ratiņkrēslos.

Aprūpes centrā esošos klientus, apmierina arī ēdināšana, viņi uzskata, ka tā ir gandrīz tāda pati kā mājās. Pusdienās viņiem ir iespēja baudīt ne vien sātīgus ēdienus, bet arī garšīgus desertus.

Bet, neskatoties uz sociālās aprūpes centra darbinieku centību un vēlmi palīdzēt vecajiem cilvēkiem, katrs no viņiem sapņo par savām mājām, no kuram bija jāšķiras pēkšņas saslimšanas dēļ vai arī jāatvadās uz visiem laikiem.

Īsumā par jaunumiem sociālajā jomā 2017. gadā

2017. gads iesākās ar patīkamiem un varbūt ar ne visai patīkamiem jaunumiem sociālajā jomā. Par patīkamiem jaunumiem noteikti varam uzskatīt tos, kuri liks daudziem cilvēkiem nopriecāties, kaut vai par minimālām, bet tomēr par izmaiņām, gan pabalstu, gan pensiju saņemšanā. Bēdīgāk ap sirdi, varbūt būs tiem, kuri bezdarbnieka pabalstus izmantoja ne visai godīgi.

Bet par visu, pēc kārtas.
Tātad, no 2017. gada 1. janvāra , minimāla mēneša darba alga būs 380 eiro.

No 2017 gada 1. janvāra tika pārrēķinātas pensijas, kuras tika piešķirtas vai pārrēķinātas, nu jau tālajā, 2011. gadā. Pateicoties veiktajam pārrēķinam, pensijas palielinājās tiem cilvēkiem, kuri tās sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā.

Slimības pabalsts no 2017. gada 1. janvāra tiks izmaksāts tikai tiem cilvēkiem, kuriem darba nespēja iestājusies nodarbinātības periodā. Ja darba attiecības ir pārtrauktas, tad cilvēks var doties noformēt bezdarbnieka statusu. Pirms tam, cilvēkiem, aizejot no darba, bija tiesības ārstēties un saņemt slimības pabalstu un tikai pēc tam noformēt bezdarbnieka statusu.

No 2017. gada 1 janvāra ir pagarināts arī bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas periods. Tagad, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, sociālās iemaksas būs jāveic ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā. Pirms tam, bija 9 mēneši 12 mēnešu periodā. Ja persona, būs nokārtojusi visus nepieciešamos dokumentus un bezdarbnieka statusu ieguvusi līdz 2017. gada 31. martam, tad viņai būs tiesības uz bezdarbnieku pabalstu saskaņā ar šī brīža likumiem, tas nozīmē, ka viņiem ir jābūt veiktām sociālajām iemaksām vismaz 9 mēneši pēdējo 12 mēnešu laikā.

Patīkama ziņa bija sarūpēta ari ģimenēm ar kuplāku bērnu pulciņu. Tātad, ģimenēm, kurās dzimst ceturtais un nākamais bērs, ģimenes valsts pabalsts tagad ir nevis 34,13 eiro, bet gan 50,07 eiro. Lai varētu veikt visas nepieciešamās izmaiņas ir paredzēts pārejas periods. Pabalstu sāks pārrēķināt no 2017. gada 1. janvāra un tas tiks izmaksāts ne vēlāk kā līdz 2017. gada 1. maijam.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks veiktas no 171 eiro tagadējo 142,29 eiro vietā.

Valsts sociālo nodrošinājuma pabalstu piešķirs cilvēkiem, kuriem nav tiesību uz valsts pensiju, kuri nav darba attiecībās un kuri ir sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

Ja ģimene ir adoptējusi ārpus ģimenes esošu bērnu līdz 3 gadu vecumam, tad vienam no adoptētajiem apmaksās 10 kalendāra dienas piešķirto atvaļinājumu 80% apmērā.

No 2017. gada 1. janvāra ir mainījušies noteikumi vecāku pabalsta saņemšanai. Tagad, tiesības uz vecāku pabalstu būs arī tad, ja darba attiecības ir bijušas uz grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma brīdi, bet beigušās atvaļinājuma laikā.

Ja ģimenē tiek uzturēts bērns līdz 6 gadu vecumam, tad pabalsts aizbildnim būs 95 eiro, bet ja ģimenē tiek uzturēts bērns no 7 līdz 18 gadiem, tad pabalsts aizbildnim būs 114 eiro.

Atlīdzība par aprūpes nodrošināšanu adoptētajam bērnam būs 171 eiro, bet par periodu, kurā bērns atradās adoptētāja aprūpē, tiks veiktas sociālās iemaksas.