Vardarbība

Vardarbība pret bērnu - jebkura veida aprūpes trūkums, nepilnīga aprūpe vai darbības no pieaugušo puses, kā rezultātā tiek nodarīts ļaunums bērna psiholoģiskai, fiziskai vai sociālai veselībai.
Vardarbība ir ļoti plašs jēdziens, kas aptver vairākus vardarbības veidus:

• Emocionālā vardarbība - kāds vārdiski aizskar Tavu pašcieņu, draud, lamājas, ņirgājas, kritizē, izturas nievājoši, atraida, pazemo, apkauno, ignorē, izolē Tevi utt.
• Fiziska vardarbība - veselībai un dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums t.i., apzināta ievainošana - sitot, purinot, raustot, grūžot, kniebjot, griežot, metot ar kādu priekšmetu vai jebkādi citādi Tevi ievainojot vai liekot ciest fiziskas sāpes.
• Seksuāla vardarbība - seksuāls kontakts, kuru varmāka mēģina veikt vai kurš veikts izmatojot spēku, draudus vai pierunāšanu. ATCERIES, ka seksuāla vardarbība nav tikai izvarošana, uzspiests/vardarbīgs dzimumakts, bet arī bērna iesaistīšana seksuālos kontaktos, darbībās, lai pieaugušais saņemtu seksuālu stimulāciju vai apmierinājumu, t.i., ja kāds pieaugušais Tev rāda sava ķermeņa intīmās daļas - dzimumorgānus, lūdz Tev tiem pieskarties vai arī, liek, lai Tu viņam rādītu savas intīmās ķermeņa daļas un viņš pieskaras Tev. Seksuāla vardarbība ir arī tad, ja kāds pieaugušais liek Tev skatīties pornogrāfiskus žurnālus, filmas vai arī iesaista Tevi pornogrāfiskās darbībās.

Atceries, ka šāda pieaugušā rīcība ir nepareiza un pretlikumīga, viņam nav tiesības Tevi aizskart. Tu neesi vainīgs, ja pieaugušais ir vardarbīgs. Pieaugušajam ir jāatbild par savu rīcību un par to jāsaņem sods. Tāpēc Tev ir jāmeklē palīdzība, jāizstāsta par notikušo kādam pieaugušajam, kuram Tu uzticies, un, ja viņš Tev netic, tad meklē kādu, kurš notic un var Tev palīdzēt. Tas var būt kāds Tavs ģimenes loceklis, radinieks, drauga vecāks, kaimiņš, skolotājs, psihologs, sociālais darbinieks, ārsts, mācītājs, policists... un, protams, vienmēr Tu vari zvanīt mums pa tālruni 8009000.

Skaties palīdzības iespējas arī šeit.

• Bērna pamešana novārtā - bērnam netiek nodrošināta viņa attīstībai atbilstoša aprūpe. Tas ir uzvedības veids no bērna aprūpētāja puses, kas vairāk vai mazāk regulāri atkārtojas. Nerūpēšanās var būt:

fiziska (piemēram, netiek nodrošināta atbilstoša dzīvesvieta, higiēniskie apstākļi, ēdiens, medicīniskā aprūpe utt.), emocionāla (piemēram, netiek sniegts emocionāls atbalsts, bērns ilgstoši ir atstāts viens) un sociāla nerūpēšanās (netiek nodrošināta iespēja veidot attiecības ar tuviniekiem, vienaudžiem, netiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību un tml.).

Tu jeb Tavs draugs ir atstāts novārtā ja:

• Bieži un ilgstoši nav neviens pieaugušais vai vecāks, kas Tevi pieskata, rūpējas par Tevi,
• Tev nepietiekami dod ēst,
• Tevi nenodrošina ar apģērbu,
• Tev nav pieejam tīra tualete un nav iespējas nomazgāties,
• Tev neļauj pietiekami izgulēties,
• Tev ir bail mājās uzturēties, jo vecāki, piemēram, dzer,
• Tev liek kāpt mašīnā, kuru vada iereibis vai piedzēries pieaugušais/vecāks,
• Tevi neved pie ārsta, ja Tev kaut kas sāp vai Tu jūties slikti,
• Tevi emocionāli neatbalsta, nepalīdz risināt grūtības, neaizstāv Tevi no kāda, kurš Tevi apdraud.

Atceries - vecāku jeb Tava aprūpētāja pienākums ir nodrošināt labu aprūpi, t.i., lai Tev būtu, ko ēst, lai Tev būtu apģērbs, lai Tu varētu izgulēties, iet uz skolu utt. Ja viņi to nedara, tad viņi pārkāpj likumu, un Tev ir jāmeklē palīdzība pie kāda pieaugušā, kuram Tu uzticies un kurš varētu Tev palīdzēt risināt radušās grūtības. Tas var būt kāds Tavas ģimenes loceklis, radinieks, drauga vecāks, kaimiņš, skolotājs, psihologs, sociālais darbinieks, mācītājs, policists... un, protams, Tu vienmēr vari zvanīt mums - Bērnu un jauniešu uzticības tālrunim:

80009000 no taksofoniem un fiksētajiem telefoniem

28809000 tikai TELE2 un Zelta Zivtiņa klientiem

1860 tikai BITE un  TOXIC klientiem