Pašnāvība

Pašnāvība ir mērķtiecīga darbība, paškaitējums ar letālu iznākumu - nāvi.

Pašnāvība ir veids kā cilvēks cenšas kaut ko risināt, t.i. pašnāvību viņš saskata kā vienīgo risinājumu. Cilvēka mērķis ir pārtraukt savu apziņu, neizturamās ciešanas, dziļas emocionālas sāpes. Šiem cilvēkiem ir ļoti daudzas un arī pretrunīgas jūtas, bet viņi nav traki.

Pašnāvībai parasti nav viens iemesls, tā ir rezultāts dažādām psiholoģiskām, sociālām, veselības un ģimenes problēmām.

Riska faktori:

• Dažādi stresaini notikumi dzīves gaitā
• Neseni zaudējumi - tuvinieka, drauga nāve, šķiršanās
• Depresija
• Vardarbība
• Sociālā izolācija - cilvēkam ir maz kontaktu ar citiem cilvēkiem, viņam ir grūti veidot attiecības ar citiem jeb trūkst zināšanas kā to darīt
• Psihiski traucējumi
• Alkohola, narkotiku lietošana
• Iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi

Brīdinājuma zīmes:
Emocijas:

• bezcerība,
• bezpalīdzība,
• zaudējums, sēras,
• sāpes,
• izmisums,
• tukšums, nejūtība,
• kauns, pazemojums.

Uzvedība

• izolēšanās,
• norobežošanās,
• destruktīva uzvedība,
• savu mantu atdošana citiem, īpaši mīļāko un svarīgāko mantu atdāvināšana,
• sarunas par pašnāvību, nāvi,
• pēkšņa uzvedības un interešu maiņa piemēram, zūd interese par to, kas parasti ir ļoti paticis - treniņiem, skolu,
• grūtības ar miegu - guļ ļoti maz vai ļoti daudz,
• izmaiņas ēšanas paradumos - ēd maz vai tieši pretēji daudz,
• pārmērīgi riskē.

Kā rīkoties, ja pamani kādas pazīmes savā draugā vai tuviniekā?

• Tas ir mīts, ka tie, kuri runā par pašnāvību, to neizdara, tādēļ, ja dzirdi, kādu pieminam pašnāvības tēmu, tad neizvairies par to runāt, sauc lietas īstajos vārdos, klausies un uztver visu teikto nopietni. Klausoties Tu viņam sniegsi atbalstu, bet nemēģini viņu apstrīdēt, kaunināt un teikt, ka tie ir nieki, kas viņu nomāc.
• Noskaidro jautājot vai viņš jau ir izdomājis plānu kā un kad izdarīt pašnāvību, jo tas Tev palīdzēs novērtēt risku un izlemt kāda palīdzība ir nepieciešama.
• Atbalsti viņu, esot līdzās.
• Informē šā cilvēka vecākus, tuviniekus, jo varbūt viņi nav to ievērojuši.
• Meklē palīdzību un iesaki arī pašam cilvēkam meklēt  palīdzību pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra. Psihologi un psihoterapeiti strādā gandrīz visos veselības centros, slimnīcās. Bet vari meklēt arī šeit, http://www.psihoterapija.lv/, http://www.psihologu-prakse.lv/, http://www.lina.lv/, http://www.centrsdardedze.lv/.

Psihologa palīdzību var saņemt arī Krīzes centrā „Skalbes",  Rīga, Kungu iela 34. Sadaļā Palīdzība vari apskatīt, kur iespējams saņemt psiholoģisko palīdzību arī ārpus Rīgas.

Droši vari zvanīt pats vai ieteikt zvanīt uz Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis 80009000 (no taksofoniem un fiksētajiem telefoniem; 28809000 tikai TELE2 un Zelta Zivtiņa klientiem; 1860 tikai BITE un TOXIC klientiem) vai krīzes telefonu (diennakts psiholoģiskā palīdzība) 7222922.

Ja Tev šķiet, ka cilvēks ir tādā stāvoklī, ka viņš pats vairs nespēj atbildēt par savu rīcību jeb viņš jau gatavojas veikt pašnāvību, tad zvani ātrajai palīdzībai 03 vai 112.