6. - 10. pants.

6. pants.

1. Dalībvalstis atzīst, ka bērnam ir iedzimtas tiesības uz dzīvību.
2. Dalībvalstis nodrošina bērna izdzīvošanu un attīstību maksimālā iespējamā apjomā.

7. pants.

1. Bērns ir jāreģistrē nekavējoties pēc dzimšanas un viņam kopš dzimšanas brīža ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību un pēc iespējas zināt savus vecākus un saņemt aprūpi no saviem vecākiem.
2. Dalībvalstīm ir jānodrošina šo tiesību realizācija saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu un savām saistībām atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem dokumentiem šajā sfērā, jo īpaši, ja pretējā gadījumā bērns būtu bezvalstnieks.

8. pants.

1. Dalībvalstis apņemas respektēt bērna tiesības saglabāt savu identitāti, ieskaitot pilsonību, vārdu un ģimenes attiecības, kā tas paredzēts likumdošanā, nepieļaujot nelikumīgu iejaukšanos.
2. Gadījumos, kad bērnam nelikumīgi tiek atņemti visi vai daži viņa identitātes elementi, dalībvalstīm ir jāsniedz piemērota palīdzība un aizsardzība, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu viņa identitāti.

9. pants.

1. Dalībvalstis nodrošina, lai bērns netiktu šķirts no saviem vecākiem pret viņa gribu, izņemot gadījumus, kad kompetentas institūcijas saskaņā ar tiesas lēmumu atbilstoši normatīvajiem aktiem un tiesvedības procesam atzīst, ka šāda šķiršana ir nepieciešama bērna vislabāko interešu nodrošināšanai. Šāds lēmums var būt nepieciešams īpašos gadījumos, piemēram, vardarbības pret bērnu  vai nolaidības no vecāku puses gadījumos, vai arī gadījumos, kad vecāki dzīvo atsevišķi un ir jāpieņem lēmums par bērna dzīves vietu.
2. Visos procesos, kas notiek saskaņā ar šā panta 1. punktu visām ieinteresētajām pusēm tiek dota iespēja piedalīties procesā un izteikt savu viedokli.
3. Dalībvalstis respektē bērna, kas ir šķirts no viena vai abiem vecākiem, tiesības saglabāt personiskas attiecības un tiešu, regulāru kontaktu, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar bērna vislabākajām interesēm.
4. Ja šāda šķiršana notiek tādu darbību, kuras iniciators ir dalībvalsts, rezultātā, piemēram, viena vai abu vecāku vai bērna aizturēšana, ieslodzījums, izsūtīšana trimdā, deportācija vai nāve (ieskaitot nāves gadījumus, kas notiek jebkura iemesla dēļ, kamēr persona atrodas valsts aizgādībā), šī dalībvalsts pēc pieprasījuma nodrošina vecākus, bērnus vai attiecīgajos gadījumos citus ģimenes locekļus ar būtisku informāciju par promesošo ģimenes locekļu atrašanās vietu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas sniegšana būtu pretrunā bērna labklājības nodrošināšanai. Dalībvalstis tāpat nodrošina, lai šāda pieprasījuma iesniegšana pati par sevi neizraisītu nelabvēlīgas sekas attiecīgajai personai (-ām).

10. pants.

1. Saskaņā ar dalībvalstu saistībām atbilstoši 9. panta 1. punktam pieteikumi no bērna vai viņa vecākiem par iebraukšanu/izbraukšanu no valsts dalībvalstīm ir jāizskata pozitīvi, humāni un operatīvi. Dalībvalstīm tāpat ir jānodrošina, lai šādu pieteikumu iesniegšanai nebūtu negatīvu seku attiecībā uz iesniedzējiem un viņu ģimenes locekļiem.
2. Bērnam, kura vecāki dzīvo dažādās valstīs, ir tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar abiem vecākiem, izņemot ārkārtas apstākļos. Šajā ziņā un saskaņā ar dalībvalstu saistībām atbilstoši 9. panta 1. punktam dalībvalstīm ir jārespektē bērna un vecāku tiesības izbraukt no jebkuras valsts, ieskaitot savu, un iebraukt savā valstī. Uz tiesībām izbraukt no jebkuras valsts attiecas tikai tādi ierobežojumi, kādi noteikti ar likumu un kuri ir nepieciešami, lai aizsargātu nacionālo drošību, sabiedrisko kārtību (ordre public), sabiedrības veselību vai morāli, vai citu personu tiesības un brīvības, un ir atbilstoši citām konvencijā atzītajām tiesībām.