Skip to content →

Kur pavadīsim vecumdienas

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 80 ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centri. Tās ir paredzētas pensijas vecuma cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir I un II grupas invaliditāte, bet kura nav saistīta ar garīga rakstura traucējumiem.

Par uzturēšanos un pakalpojumiem centrā maksā klienti un viņu apgādnieki, ja viņiem nepietiek līdzekļu, tad trūkstošo summu, piemaksā no pašvaldības budžeta.

Cilvēkam ir tiesības, pašam izvēlēties sociālās aprūpes iestādi, tajā gadījumā, ja viņš ir gatavs maksāt par pakalpojumu arī nākotnē. Sociālās aprūpes iestādi, tādā gadījumā, var izvēlēties gan pilsētā, gan laukos, tieši tāpat var izvēlēties piedāvātos pakalpojumus un personālu, ir iespēja izvēlēties vienvietīgu, divvietīgu, u. tml. istabiņu. Tātad, ja cilvēks ir nolēmis doties uz sociālās aprūpes centru un ir gatavs maksāt par uzturēšanos tajā, kā arī par visiem pakalpojumiem, nepieciešamo informāciju, par pakalpojuma sniedzējiem, kā arī par aprūpes centriem, var sameklēt Labklājības ministrijas mājas lapā.

Latvijā, pieejamie sociālās aprūpes pakalpojumi, šobrīd atšķiras, piemēram no daudzveidīgajiem piedāvājumiem ASV. Bet situācija ar katru gadu uzlabojas un tāpēc, nav nekāds brīnums, ka arī pie mums, maksātspējīgie klienti, ar laiku varēs baudīt kaut ko līdzīgu.

ASV, šādos pakalpojumu centros, katram klientam ir savs ārsts, medmāsa, kosmetologs, masieris, utt. Atrasties tādā, veco ļaužu mītnē, ir nevis apkaunojoši, bet prestiži, iespēju, savas vecumdienas pavadīt tādā pansionātā, izvēlētos daudzi Amerikas pensionāri, ja vien varētu to materiāli atļauties. Turklāt, atrodoties tādā pansionātā tu nekļūsti par nastu bērniem un bērni arī ir apmierināti, tāpēc, ka zina, ka viņu vecāki atrodas labā vietā, kur par viņiem rūpējas un viņus pieskata.

Runājot par darbu Latvijā, ir jāmin, ka pie mums, sociālās aprūpes centru darbā, ļoti pietrūkst sasaistes ar veselības aprūpes sistēmu. Vēl viens trūkums, aprūpes centros ir ļoti liela kadru mainība, kuru ir ļoti viegli izskaidrot – katastrofāli zems atalgojums. Darbiniekiem bieži vien ir “izdegšanas” sindroms, rezultātā, viņiem vai nu ir jāaiziet no darba vai nu jāārstējas pašiem. Kā vēl vienu trūkumu varam minēt nepietiekamo komunikāciju un saskarsmi ar klienta radiniekiem.

Taču viss nav tik bezcerīgi, kā liekas pirmajā acumirklī. Latvijas, sociālas aprūpes centriem, ir arī pozitīva pieredze, veco ļaužu aprūpē.

Ciemojoties vienā no Latvijas diennakts aprūpes centriem Pāvilostā, uzzinājām, ka cilvēki šeit jūtas labi un droši, viņi apzinās, ka blakus viņiem vienmēr atrodas cilvēki, kuri labi pārzina savu darbu un grūtos brīžos vienmēr būs spējīgi palīdzēt, tāpēc satraukumam, šeit, nav pamata.

Tie cilvēki, kuri jūtas labi, var doties pastaigās, kuri tik ļoti labi nejūtas, svaigo gaisu var elpot sēžot ratiņkrēslos.

Aprūpes centrā esošos klientus, apmierina arī ēdināšana, viņi uzskata, ka tā ir gandrīz tāda pati kā mājās. Pusdienās viņiem ir iespēja baudīt ne vien sātīgus ēdienus, bet arī garšīgus desertus.

Bet, neskatoties uz sociālās aprūpes centra darbinieku centību un vēlmi palīdzēt vecajiem cilvēkiem, katrs no viņiem sapņo par savām mājām, no kuram bija jāšķiras pēkšņas saslimšanas dēļ vai arī jāatvadās uz visiem laikiem.