Cik daudz mēs ietekmējamies no apkārtējiem

Cik daudz mēs ietekmējamies no apkārtējiem

Cik daudz mēs ietekmējamies no apkārtējiem

Cilvēks ir sociāla būtne, un mums visapkārt ir daudz cilvēku. Tā kā tik daudz kas notiek internetā un sociālajos tīklos, tad mums apkārt ir vairāk cilvēku, nekā varētu likties. Arī tad, ja dzīvojam nelielā pilsētiņā vai ciematā, arī tad mums apkārt ir ļoti daudz cilvēku (ja vien, protams, ir interneta pieslēgums liten avfukter 2019). Tā nu gribot negribot mēs kaut kā ietekmējamies no pārējiem cilvēkiem. Tas, cik ļoti katrs cilvēks ietekmējas, ir atkarīgs no katra paša, taču tas tomēr ir fakts. Un šī ietekmēšanās var būt ļoti dažāda – daļa cilvēku ietekmējas un sāk atdarināt citus, savukārt citi ir tādi kā dumpinieki – kaut ko ierauga un vēlas darīt pilnīgi kaut ko pretēju (bet arī to var pieskaitīt pie ietekmēšanās). Bieži vien mūsu darbības veikalā notiek kādas ietekmes rezultātā. Un mēs paši to ne vienmēr apzināmies. Dažreiz mūs ietekmē reklāmas – kāpēc viena zobu pasta ir labāka par otru. Taču apkārtējiem cilvēkiem arī ir lielas ietekmēšanas spējas. Un mēs paši arī ietekmējam citus. Turklāt, mēs to nedarām speciāli (vismaz lielākā daļa). Ja tas nav tavs darbs, tad tu to nedari ar nolūku. Piemēram, tu esi iegādājies kādu preci, kura tev ļoti patīk (vai otrādi – ļoti nepatīk). Tu par to noteikti pastāstīsi daudziem cilvēkiem – draugiem, radiem, kolēģiem. Iespējams, pat padalīsies ar savu pieredzi kādā sociālajā tīklā. Tā nu tavas atsauksmes rezultātā kāds šo preci izvēlēsies (vai neizvēlēsies). Tieši tāpat citi cilvēki ietekmē citus – padaloties savā pieredzē. Taču šis ir tikai viens no ietekmēšanas veidiem. Otru veidu stimulē tādas īpašības kā skaudība, lepnums, iedomība. Bieži vien mēs kaut ko pērkam tikai tāpēc, ka tāds ir visiem (vai kādam konkrēti), tāpēc arī mums tādu vajag. Piemēram, kaimiņiem ir jauns grils un nojume, tātad arī mums tādu vajag. Citreiz mēs gribam būt labāki nekā patiesībā un labāki par citiem, tāpēc iegādājamies it kā labāku vai dārgāku preci nekā citiem. Piemēram, visiem kolēģiem ir vienkārši un vidēji dārgi telefoni, bet tu gribi izcelties, tāpēc iegādājies pašu jaunāko un stilīgāko telefonu (tas nekas, ka līzingā un līdz algai vien pāris eiro palikuši). Taču šādi vari palielīties, ka tev ir dārgāka (tātad labāka) manta. Ja tā padomā, tad visa šī izrādīšanās un cenšanās neatpalikt no pārējiem ir bezjēdzīga. Tas var izmaksāt ļoti dārgi, turklāt, tam arī nav nekādas jēgas. Piemēram, kaimiņi iegādājas grilu, tāpēc arī tu tādu nopērc. Taču atšķirība ir tajā, ka kaimiņi patiešām vairākas dienas nedēļā šo grilu arī izmanto, taču tu grilu iznes no noliktavas tikai 2x gadā. Un labi, ja vispār to izmanto. Dažreiz jau var gadīties, ka nopērc kaut ko tikai tāpēc, ka visiem apkārtējiem tas ir, bet beigās tomēr saproti, ka tev tas galīgi nav vajadzīgs, un tam nemaz nevari atrast tādu kārtīgu pielietojumu. Tas, ka citiem šī lieta bija noderīga un vajadzīga nenozīmē, ka to vajag arī tev. Ja gatavojies pirkt kaut ko neikdienišķu, labāk tomēr kārtīgi padomāt vai šo lietu tev tiešām vajag, un kāpēc tu to vispār pērc. Kāpēc – tas ir ļoti labs jautājums nytt prosjekt. Ideālā variantā vari sarakstīt šos iemeslus uz lapiņas un pēc nedēļas pārlasīt – ja šie iemesli neliksies smieklīgi, tad droši vari pirkt.

About bernutalrunis