Skip to content →

Aprūpe mājās – vai visi darbinieki ir godīgi?

Aprūpē mājās – šī tēma pēdējā laikā kļūst aizvien aktuālāka. Nepieciešamība pēc aprūpes aug, bet nav cilvēku, kuri šajā jomā vēlētos strādāt. Viens no iemesliem ir aprūpētāju un klientu nesaskaņas. Izkontrolēt aprūpētāju darbu nav viegli, pārsvarā to dara ar anketu palīdzību. Neviens nevar garantēt, ka vecie cilvēki vai cilvēki, kuriem ir piešķirta invaliditāte, saņems maksimāli kvalitatīvu darbu no aprūpētāja puses.

Cilvēkiem, kuri paši vecuma vai piešķirtās invaliditātes dēļ, nespēj sevi aprūpēt un izdarīt nepieciešamos mājas darbus, tiek piedāvāta aprūpe mājās.

Speciālisti uzskata, ka tieši šīs grupas cilvēkiem, aprūpe mājās ir visvairāk nepieciešama, pēc viņu domām, viņi ir galvenie klienti. Vislielākā palīdzība mūsu valstī ir nepieciešama veciem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir piešķirta invaliditāte. Jāsaka, ka situācija ar katru gadu paliek sarežģītāka un cilvēku ar kustības traucējumiem, arvien vairāk. Tādiem cilvēkiem, vajadzētu atrasties slimnīcā vai pansionātā, bet, tā kā valsts nevar visiem nodrošināt vietas, tad vienīgais uz viņi var cerēt – tā ir aprūpe mājās.

Cilvēki, kuri jau ilgus gadus izmanto aprūpi mājās stāsta, ka ne jau vienmēr un ne jau visi aprūpētāji, savus pienākumus izpilda godam. Ir pat bijuši tādi gadījumi, kad iedod cilvēkam naudu, palūdz aiziet uz aptieku pēc zālēm, bet viņš kā aiziet, tā vairs neatgriežas.

Daudziem cilvēkiem, aprūpe mājās ir maksas pakalpojums, tāpēc, ka viņu ienākumi ir lielāki par likumā minētajiem ienākumiem, lai saņemtu bezmaksas aprūpi.

Daudzi cilvēki no sirds priecājas, ka ir ieguvuši aprūpētājus, jo klausoties viņu stāstus saproti, ka ne jau katrs pie tāda tiek, bet rindas uz pansionātiem ir milzīgas. Cilvēki uzskata, ka kādreiz aprūpētājs netiek piešķirts tāpēc, ka cilvēka uzvedība nav visai adekvāta, piemēram, viņš ir ļoti agresīvs, tad tādam cilvēkam, neatliek nekas cits, kā gaidīt rindu pansionāta. Runājot par pansionātu ir jāsaka, ka ne visi cilvēki tajā var dzīvot un justies labi.

Ir arī tādi cilvēki, kuri par savām problēmām stāstīt negrib, neskatoties uz to, ka tiek solīta anonimitāte. Tas atkal ir saistīts ar attieksmi. Piemēram, ja cilvēks ir redzes invalīds, tad viņam pienākas bezmaksas aprūpē, bet aprūpētāji to izmanto, piemēram, ja viņi savu darbu padara nekārtīgi un viņiem tas tiek aizrādīts, tad viņi sāk manipulēt un draudēt, ka nenāks, tāpēc ka viņiem par maksā ļoti maz.

Atbildību par aprūpētājiem vajadzētu uzņemties pakalpojumu sniedzējiem, šajā gadījumā tas ir sociālais dienests vai arī organizācijas, ar kurām sadarbojas pašvaldības. Ja ir radušās kādas neskaidrības, domstarpības, tad par to arī ir jāatbild pašvaldībām.

Galvenais, lai kaut kas mainītos, cilvēkiem ir jārunā, ja viņi to nedara, izmainīt neko nevar. Ja cilvēkam ir vēlēšanās, tad par visiem sāpīgajiem jautājumiem, ar aprūpētāju viņš pats var izrunāties pats, ja viņam tādas vēlēšanās nav, tad ir iespēja informēt pašvaldību, par slikti padarītu darbu vai par necienīgu attieksmi. Tādos gadījumos ir iespējama aprūpētāja maiņa.

Paldies musu atbalstītājiem un draugiem no fixdengi.com!